Publikācijas datums: 2023-09-01

Troksnis un sitieni bremzēšanas laikā objektīvie faktori, tehnoloģiskie risinājumi un defekti

Febi inženieri stāsta, kādi faktori ietekmē troksni bremzējot un kādi risinājumi tā mazināšanai tiek izmantoti, izgatavojot bremžu klučus.

Vai var pilnībā atbrīvoties no trokšņa bremzējot? Diemžēl nē – trokšņainība ir tieši saistīta ar bremžu kluču darbības efektivitāti. Troksnis var būt lielāks vai mazāks. Tas var būt gandrīz nedzirdams, pateicoties mūsdienu automašīnu labajai skaņas izolācijai, bet jebkurā gadījumā bremžu kluča berze pret disku nevar būt absolūti klusa. Dažādu tirgu prasības bremžu klučiem atšķiras. Amerikas tirgum, kur svarīgāks ir komforts, domātie bremžu kluči būs mazliet klusāki, Eiropas tirgum, kur uzsvars likts uz maksimāli efektīvu palēnināšanu un minimālu bremzēšanas ceļu, – nedaudz skaļāki. Savukārt Japānas tirgum paredzētie bremžu kluči šajā ziņā būs kaut kur pa vidu.

Bremzēšanas laikā neizbēgami rodas plaša spektra vibroakustiskās vibrācijas no 10 līdz 18 000 Hz, vienkāršāk sakot, troksnis: dūkšana, čīkstoņa utt. Kā jau minēts, pat darbderīgi bremžu kluči un diski vairāku iemeslu dēļ var radīt paaugstinātu troksni. Piemēram, īsu braucienu režīmā pēc intensīvas bremzēšanas sērijas automašīna kādu laiku ir stāvējusi, disku un kluču virsma ir oksidējusies, mainījies berzes koeficients, un turpmāk bremzējot iespējama čīkstoņa

Bremžu kluči var čīkstēt arī pēc spēcīgas sakaršanas, kad bremžu kluču temperatūra pārsniedz 400°C, tajos esošie fenola sveķi sāk tecēt un mainīt kluču virsmu, kas atkal izraisa berzes koeficienta izmaiņas un tam sekojošu kaukšanu. Diemžēl pasaulē nav tāda risinājuma, kas ļautu pilnībā novērst bremžu troksni, tomēr pareiza frikcijas materiāla komponenšu izvēle un daži tehnoloģiskie risinājumi ļauj šo troksni minimizēt.

Viens no risinājumiem trokšņu nomākšanai ir vibrāciju slapējošas plāksnes – metāla elements, kas atrodas nesošās plāksnes aizmugurē un no abām pusēm ir pārklāts ar aizsargājošu slāni. Šīs plāksnes slāpē vibrācijas un ievērojami mazina kluču čīkstoņu visā kalpošanas laikā. Starp citu, tirgū sastopami nezināmas izcelsmes bremžu kluči, kuriem nav šāda elementa, vai arī tādi, kuros tiek izmantots lēts polimēru masas vibrācijas slāpēšanas slānis, kas ne visai labi ietekmē lietošanas komfortu.

Vēl viens risinājums – īpaši aprēķinātu slīpumu izveidošana frikcijas materiālā. Šo risinājumu bieži izmanto vērstajos klučos. Šis slīpums neļauj bremžu diskam satvert bremžu kluča priekšējo malu un nodrošina vienmērīgu kluča nodilumu, kā arī samazina troksni bremzēšanas laikā. Trokšņa samazināšanu veicina arī sirpjveida izgriezums nesošās plāksnes pretčīkstoņas uzlikā. Tas samazina vibrāciju un kalpo kā termiska barjera vienmērīgai siltuma sadalei.

Ja runa ir par vērstajiem klučiem, tie ir pareizi jāuzstāda, pretējā gadījumā bremzējot būs dzirdama šņirkstoņa. Uz klučiem var atrasties bultiņas, kas norāda virzienu. Ja to nav, kluči jāliek ar slīpumu pret bremžu diska uzskrejošo virsmu. Ja klucim ir divi slīpumi, bremžu diska uzskrejošās virsmas virzienā jāskatās lēzenajam slīpumam. Orientēties palīdzēs arī sirpjveida izgriezums – tā “pusmēneša” koniem jābūt vērstiem diska rotācijas virzienā.

Defekti

Regulārs svešs troksnis bremzēšanas laikā ir bremžu mehānismu nepareizas darbības pazīme. Kaukšana vai svilpiens var rasties bremžu kluču nodiluma dēļ – sāk pīkstēt nodiluma indikatori. Vēl viens iemesls ir sveša priekšmeta iekļūšana starp frikcijas virsmām. Šņirkstoņas cēlonis var būt neatbilstoša bremžu mehānismu darbība, piemēram, suportu ieķīlēšanās vai vadotņu iesprūšana. Tas bieži rada kluču nevienmērīgu nodilumu. Zemas frekvences dūkoņa var rasties tāpēc, ka nodilis disks vai tas nepareizi uzstādīts uz rumbas.

Papildus troksnim bremzēšanas laikā var rasties arī vibrācijas. Biežs iemesls ir diska deformācija, piemēram, iebraucot peļķē ar sasilušiem diskiem. Gadās, ka sitieni rodas pat pēc jaunu disku un kluču uzstādīšanas. Ja detaļas ir kvalitatīvas un pareizi uzstādītas, visticamākais šīs parādības iemesls ir tas, ka bremzes nav pienācīgi piestrādātas. Darbības procesā daļa no kluču materiāla tiek pārnesta uz disku virsmu. Sasniedzot noteiktu temperatūras robežu vai intensīvi izmantojot nepiestrādātus klučus un diskus, materiāls tiek uzklāts nevienmērīgi. Tur, kur ir vairāk materiāla, disks kļūst nedaudz plānāks

Ir tāds termins DTV – disc thickness variation − diska biezuma variatīvums, proti, dažās vietās disks ir biezāks, citās – plānāks. Jo lielāka ir biezuma atšķirība, jo stiprāk jūtamasišanās. Tālāk notiek kaut kas līdzīgs ķēdes reakcijai – vietās, kur disks ir biezāks, rodas paaugstinātas berzes zonas. Šo zonu temperatūra ir augstāka, un, sasniedzot 650°C, notiek cementācija – disks šajās vietās kļūst cietāks. Rezultāts – nevienmērīgs disku nodilums. Lai izvairītos no šādām situācijām, pēc kluču un disku nomaiņas pirmos 200–300 km ieteicams izvairīties no straujas bremzēšanas, it īpaši – ar neiesilušām bremzēm, kā arī no ABS iedarbošanās.

Jebkurā gadījumā ieteicams pēc iespējas ātrāk novērst svešu trokšņu un vēl jo vairāk vibrāciju cēloni, jo tas negatīvi ietekmē ne tikai komfortu, bet arī drošību. Febi piedāvā plašu bremžu kluču un disku klāstu, bet detaļas nekļūdīgi izvēlēties palīdzēs tiešsaistes katalogs partsfinder www.bilsteingroup.com.

Ieskaties IC24 piedāvājumā:

➡️ FEBI preces
➡️ Disku bremzes
➡️ Bremžu kluču komplekts
➡️ Bremžu klučI