Publikācijas datums: 2020-04-22
Vissezonas riepu protektors pēc dziļuma izmēra ir pa vidu vasaras un ziemas modeļiem, bet pēc zīmējuma – līdzīgs ziemas riepu protektora bloku rakstam. Lai nodrošinātu automašīnas sānu stabilitāti, veicot pagriezienu, riepu plecu zonas ir noapaļotas tāpat kā vasaras modeļiem. Priekšrocības ir saprotamas – viens riepu komplekts visam gadam, nav jādomā par riepu nomaiņu un glabāšanu. Trūkumi – riepu veiktspēja uz sniegota seguma ir sliktāka nekā ziemas riepām, arī to nodilums ir pastiprināts virs +25ºC temperatūras.
Vasaras riepas dalās vairākos segmentos pēc parametriem, tāpat kā ziemas riepas – atbilstošas mērenām Eiropas ziemām vai arktiskajām ziemām. Vissezonas riepas neapšaubāmi ir kompromiss gan pēc materiālu sastāva, gan pēc protektora zīmējuma. Šādām riepām bieži vien ir noapaļotas sānu malas kā vasaras riepām un protektors ar visai lielu lameļu skaitu un augstu pašattīrīšanās pakāpi kā ziemas riepām. Tās pašas dziļās rievas palīdz novadīt ūdeni no riepas kontakta plankuma uz asfalta. Tehniskās informācijas avotos ir atrodami atšķirīgi parametri, taču uzskata, ka vissezonas riepas vislabāk darbojas temperatūru diapazonā no −7−10°C līdz +10−15°C. Tas gan ir visai nosacīti, jo katrs ražotājs izmanto savu materiālu sastāvu, protektora zīmējumu un citas nianses. Mūsdienu tehnoloģijas – silīcija dioksīda un citu sastāvdaļu izmantošana, kā arī datorsimulācija ļāva iegūt progresīvākus gumijas materiālus, ar kuru palīdzību izdevies panākt tādu riepu gala rezultātu, par kuru vēl nesen varēja tikai sapņot. Ja pirms gadiem divdesmit vai pat desmit apgalvotu, ka vasaras riepas būs derīgas arī braukšanai ziemā, diez vai kāds tam ticētu. Bet mūsdienās tā ir realitāte, šādi savu CrossClimate+ pozicionē kompānija Michelin. Līdzīgi savas riepas AllSeasonContact prezentē Continental utt. 4 Seasons, All Seasons, M+S – šādi unlīdzīgi tiek apzīmētas daudzas riepas, tomēr cik uzticami patiesībā šādi modeļi ir ziemā? Teiksim tā: daudzu valstu likumdošana ļauj ziemā braukt ar riepām, kurām ir augstāk minētie apzīmējumi, tomēr pilnīgu uzticamību rada riepas ar marķējumu 3PMSF (Three-peak Mountain Snowflake) − zīmols ar sniegpārsliņu trīs kalnu virsotņu kontūrās. Tieši tas liecina par drošu riepu sertifikāciju braucienam pa sniega segumu, un tas, starp citu, ir autoražotāju vienīgais instrumentālais ziemas marķējums. Arī uz iepriekšminētajiem Michelin un Continental modeļiem ir šāds marķējums. Mūsdienu tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās, paplašinot iespējas, kas ļauj apvienot sākotnēji šķietami nesavienojamus parametrus, tomēr fizikas likumus gan apiet neizdodas. Saprotams, ka vissezonas riepas nevar konkurēt ar specializētajām vasaras ātrgaitas riepām, braucot pa kalnu serpentīniem +30°C temperatūrā, un pavisam noteikti tās nevar sacensties ar radžotajām riepām, bremzējot uz ledus. Tomēr, ja runājam par ikdienišķu, mērenu braukšanu ar nelielu ātrumu pilsētvidē mērenā klimatā ar siltu ziemu, tad varētu būt saprātīgi izvēlēties vissezonas riepas.
Pirms zināma laika kāda cienījama autoizdevuma eksperti veica interesantu testu. Tika pārbaudīti trīs premium klases zīmola riepu modeļi: arktiskās ziemas riepas (skandināvu ziemām), Eiropas ziemas riepas (siltām ziemām) un vissezonas riepas. Veicot dažādus uzdevumus, riepas tika salīdzinātas aptuveni +3°C temperatūrā, īpašu uzmanību pievēršot bremzēšanas ceļu salīdzinājumam. Uz sausa asfalta abi ziemas modeļi uzrādīja rezultātu 50 metri, vissezonas modelis – par 5 metriem mazāk. Uz slapja asfalta bremzēšanas ceļš arktiskajām riepām pieauga, toties Eiropas ziemas riepām un vissezonas riepām tas izrādījās pat mazāks nekā uz sausa asfalta. Tā nemēdz būt? Izrādās, mēdz gan – mūsdienu gumijas materiālam, kura sastāvā ir silīcija dioksīds un citas piedevas, mitruma apstākļos dažreiz ir labāka saķere nekā uz sausa seguma. Protams, daudz kas ir atkarīgs no asfalta struktūras un temperatūras – +20°C temperatūrā testa rezultāti, iespējams, būtu citādi. Uz sniega seguma un ledus, kā jau varēja paredzēt, labākas izrādījās arktiskās ziemas riepas. Un arī nākamie testa rezultāti ir interesanti – uz sniega seguma vissezonas riepas ierindojās trešajā vietā, uzrādot par 1,5 m (5%) garāku bremzēšanas ceļu nekā Eiropas ziemas riepas, toties uz ledus seguma šīs riepas ieņēma otro vietu, no arktiskās ziemas riepām atpaliekot vien par 2%.
Vissezonas riepas
Interneta forumos nerimst diskusijas par vissezonas riepām. Vieni apgalvo, ka nav tādu riepu, kas pilnībā atbilstu ekspluatācijai visa gada garumā, tikmēr citi komentē, ka pastāvīgi brauc ar šādām riepām un ir vairāk nekā apmierināti. Kam taisnība? Šī tēma ir plašāka, nekā varētu šķist, katram ir sava taisnība, bet patiesība ir kaut kur pa vidu. Ielūkosimies vēsturē – kā ir radušās vissezonas riepas!
Attīstības vēsture
1977. gadā kompānija Goodyear sāka vēsturē pirmo vissezonas riepu Tiempo sērijveida ražošanu. Reklāmas sauklis bija šāds: Rain tire. Sun tire. One tire. Tiempo does it all. (Lietus riepa. Saulaino dienu riepa. Viena riepa. Tiempo spēj visu.) Ņemot vērā iespējamos ietaupījumus riepu nomaiņā un klapatas, ko rada vasaras/ ziemas riepu komplektu uzglabāšana, Tiempo riepu panākumi bija likumsakarīgi. Tiesa, šeit ir vēl viena būtiska nianse – salīdzinoši siltās ziemas daudzos Amerikas štatos. Tieši tādēļ sauklī nav ne vārda par sniegu vai ledu. Tiempo riepas, kas tika pozicionētas kā All Seasons Around a Year (Visām sezonām gada garumā), reālajā dzīvē tiešām sevi labi apliecināja. To priekšrocība bija tikai jaunajā protektora zīmējumā – gumijas materiāla sastāvā nebija ne silīcija dioksīda, ne citu piejaukumu. Mūsdienās tas skan visai naivi, taču tolaik veiksmīgi strādājošs protektora zīmējums jau pats par sevi bija sasniegums – datorsimulatoru nebija, tāpēc katra idejas izstrāde pirms tās ieviešanas dzīvē bija jāpārbauda ar izmēģinājumiem un kļūdām. Pēc kāda laika vissezonas riepas kļuva plaši pieprasītas ārpus ASV un arī citi ražotāji sāka gatavot šādas riepas. Interesantāks par šo faktu gan ir tas, ka tieši vissezonas riepas kļuva par impulsu autovadītāju elektronisko palīgu attīstībai. Pircēji ir iecienījuši vissezonas riepas. Tomēr ir skaidrs, ka universālās riepas zināmā mērā atpaliek no specializētajām, tāpēc autoražotāju uzdevums, lai novērstu vissezonas riepu trūkumus, būtu attīstīt drošu vadāmību, izmantojot elektroniskās sistēmas. Starp citu, mūsdienās daudzos Amerikas štatos joprojām nav ierasts ik sezonu mainīt riepas – ar vissezonas riepām tiek braukts visa gada garumā. Nacionālās aģentūras un drošības departamenti gan pret to iebilst, aicinot autovadītājus atgriezties pie shēmas ziemas riepas – vasaras riepas.
Vissezonas riepu protektors pēc dziļuma izmēra ir pa vidu vasaras un ziemas modeļiem, bet pēc zīmējuma – līdzīgs ziemas riepu protektora bloku rakstam. Lai nodrošinātu automašīnas sānu stabilitāti, veicot pagriezienu, riepu plecu zonas ir noapaļotas tāpat kā vasaras modeļiem. Priekšrocības ir saprotamas – viens riepu komplekts visam gadam, nav jādomā par riepu nomaiņu un glabāšanu. Trūkumi – riepu veiktspēja uz sniegota seguma ir sliktāka nekā ziemas riepām, arī to nodilums ir pastiprināts virs +25ºC temperatūras.
Parametri
Vasaras riepas dalās vairākos segmentos pēc parametriem, tāpat kā ziemas riepas – atbilstošas mērenām Eiropas ziemām vai arktiskajām ziemām. Vissezonas riepas neapšaubāmi ir kompromiss gan pēc materiālu sastāva, gan pēc protektora zīmējuma. Šādām riepām bieži vien ir noapaļotas sānu malas kā vasaras riepām un protektors ar visai lielu lameļu skaitu un augstu pašattīrīšanās pakāpi kā ziemas riepām. Tās pašas dziļās rievas palīdz novadīt ūdeni no riepas kontakta plankuma uz asfalta. Tehniskās informācijas avotos ir atrodami atšķirīgi parametri, taču uzskata, ka vissezonas riepas vislabāk darbojas temperatūru diapazonā no −7−10°C līdz +10−15°C. Tas gan ir visai nosacīti, jo katrs ražotājs izmanto savu materiālu sastāvu, protektora zīmējumu un citas nianses. Mūsdienu tehnoloģijas – silīcija dioksīda un citu sastāvdaļu izmantošana, kā arī datorsimulācija ļāva iegūt progresīvākus gumijas materiālus, ar kuru palīdzību izdevies panākt tādu riepu gala rezultātu, par kuru vēl nesen varēja tikai sapņot. Ja pirms gadiem divdesmit vai pat desmit apgalvotu, ka vasaras riepas būs derīgas arī braukšanai ziemā, diez vai kāds tam ticētu. Bet mūsdienās tā ir realitāte, šādi savu CrossClimate+ pozicionē kompānija Michelin. Līdzīgi savas riepas AllSeasonContact prezentē Continental utt. 4 Seasons, All Seasons, M+S – šādi unlīdzīgi tiek apzīmētas daudzas riepas, tomēr cik uzticami patiesībā šādi modeļi ir ziemā? Teiksim tā: daudzu valstu likumdošana ļauj ziemā braukt ar riepām, kurām ir augstāk minētie apzīmējumi, tomēr pilnīgu uzticamību rada riepas ar marķējumu 3PMSF (Three-peak Mountain Snowflake) − zīmols ar sniegpārsliņu trīs kalnu virsotņu kontūrās. Tieši tas liecina par drošu riepu sertifikāciju braucienam pa sniega segumu, un tas, starp citu, ir autoražotāju vienīgais instrumentālais ziemas marķējums. Arī uz iepriekšminētajiem Michelin un Continental modeļiem ir šāds marķējums. Mūsdienu tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās, paplašinot iespējas, kas ļauj apvienot sākotnēji šķietami nesavienojamus parametrus, tomēr fizikas likumus gan apiet neizdodas. Saprotams, ka vissezonas riepas nevar konkurēt ar specializētajām vasaras ātrgaitas riepām, braucot pa kalnu serpentīniem +30°C temperatūrā, un pavisam noteikti tās nevar sacensties ar radžotajām riepām, bremzējot uz ledus. Tomēr, ja runājam par ikdienišķu, mērenu braukšanu ar nelielu ātrumu pilsētvidē mērenā klimatā ar siltu ziemu, tad varētu būt saprātīgi izvēlēties vissezonas riepas.
Pirms zināma laika kāda cienījama autoizdevuma eksperti veica interesantu testu. Tika pārbaudīti trīs premium klases zīmola riepu modeļi: arktiskās ziemas riepas (skandināvu ziemām), Eiropas ziemas riepas (siltām ziemām) un vissezonas riepas. Veicot dažādus uzdevumus, riepas tika salīdzinātas aptuveni +3°C temperatūrā, īpašu uzmanību pievēršot bremzēšanas ceļu salīdzinājumam. Uz sausa asfalta abi ziemas modeļi uzrādīja rezultātu 50 metri, vissezonas modelis – par 5 metriem mazāk. Uz slapja asfalta bremzēšanas ceļš arktiskajām riepām pieauga, toties Eiropas ziemas riepām un vissezonas riepām tas izrādījās pat mazāks nekā uz sausa asfalta. Tā nemēdz būt? Izrādās, mēdz gan – mūsdienu gumijas materiālam, kura sastāvā ir silīcija dioksīds un citas piedevas, mitruma apstākļos dažreiz ir labāka saķere nekā uz sausa seguma. Protams, daudz kas ir atkarīgs no asfalta struktūras un temperatūras – +20°C temperatūrā testa rezultāti, iespējams, būtu citādi. Uz sniega seguma un ledus, kā jau varēja paredzēt, labākas izrādījās arktiskās ziemas riepas. Un arī nākamie testa rezultāti ir interesanti – uz sniega seguma vissezonas riepas ierindojās trešajā vietā, uzrādot par 1,5 m (5%) garāku bremzēšanas ceļu nekā Eiropas ziemas riepas, toties uz ledus seguma šīs riepas ieņēma otro vietu, no arktiskās ziemas riepām atpaliekot vien par 2%.