Publikācijas datums: 2025-05-09

Tūlītējs ietaupījums un problēmas nākotnē

Kāpēc apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes atsperu iegāde galu galā izrādās nevis ekonomija, bet gan gluži otrādi.

Pēc izskata atspere ir parasts dzelzs stienis, kas savīts spirālē un nokrāsots melnā krāsā, tomēr šī vienkāršība ir maldinoša. Daudz kas atkarīgs no izmantotā materiāla īpašībām, izgatavošanas tehnoloģijas un aizsargpārklājuma. Visas “Lesjöfors” atsperes tiek izgatavotas pašu ražotnē, izmantojot modernas iekārtas un ievērojot oriģinālo specifikāciju prasības. Atsperu izgatavošanai vajadzīgs speciāls augstas kvalitātes tērauds. Pasaulē nav daudz rūpnīcu, kas ražo šādu tēraudu. “Lesjöfors” saņem izejvielas tieši no vienas no šīm rūpnīcām.

Atkarībā no prasībām galaprodukta parametriem atsperu ražošanā tiek izmantots eļļā rūdīts stienis jeb tā sauktais atkvēlinātais stienis (nerūdīts). Pirmajā gadījumā pēc uztīšanas atsperes tiek pakļautas atlaidināšanas procedūrai, lai noņemtu iekšējos spriegumus. No atkvēlināta stieņa izgatavotās atsperes pēc uztīšanas tiek rūdītas, lai panāktu vajadzīgo izturību. Abos gadījumos tiek sasniegtas oriģinālajās specifikācijās norādītās atsperu īpašības.

Tiek izmantoti divi stieņa uztīšanas veidi: karstā uztīšana, kam vajadzīgas īpašas ietveres, un aukstā uztīšana, kas tiek veikta uz automātiskiem uztīšanas darbgaldiem (sk. fotoattēlu). Pēc aukstās uztīšanas materiālā ir negatīvi iekšējie spriegumi, kas tiek novērsti, veicot termoapstrādi – rūdīšanu un atlaidināšanu. Pēc termoapstrādes ir svarīgi iegūt noteiktu pozitīvā atlikušā sprieguma līmeni metālā. Tas tiek panākts, izmantojot sēdināšanu – trīskāršu pilnu saspiešanu uz īpaša darbgalda.

Vēl viens svarīgs posms ir apstrāde ar skrošu strūklu: šī procedūra sagatavo virsmu labākai pretkorozijas aizsardzības slāņa adhēzijai. Apstrādei ar skrošu strūklu ir vēl viena funkcija: arī tā ļauj noteiktā veidā ietekmēt pozitīva atlikušā sprieguma līmeni metālā un turklāt palielina materiāla nogurumizturību.

Pretkorozijas aizsardzība tiek panākta, izmantojot galvanisko apstrādi ar cinka fosfātu. Prakse liecina, ka šī metode nodrošina ilgizturīgāku aizsardzību nekā, piemēram, fosfatēšana ar dzelzi, ko izmanto lētāku analogu ražošanā. Pēc pretkorozijas apstrādes atsperes nokrāso, izmantojot epoksīda pulveri, un katrai ar krāsu strūklas metodi tiek uzdrukāts partijas numurs.

Ražošanas noslēdzošais posms – vairāku parametru un iepakojuma kvalitātes kontrole. Sīkāka informācija par uzņēmumu un tā sortimentu, kā arī tiešsaistes katalogs ir pieejams resursā www.lesjofors-automotive.com. 

Tas ir apšaubāmas izcelsmes atsperu dzīves cikla testēšanas rezultāts. Oriģinālu iekārtu standartos noteikts, ka atsperei jāiztur vismaz 1 milj. saspiešanas/izstiepšanas ciklu. “Lesjöfors” atsperes šai ziņā būtiski pārspēj oriģinālo specifikāciju prasības, taču dažas tirgū piedāvātās atsperes salūst jau pēc 240–320 tūkst. saspiešanas/izstiepšanas ciklu, proti – trīs līdz četras reizes mazāk par nepieciešamo minimumu.

Ne visai skaidras izcelsmes atsperes piemērs. Pat uz jaunas detaļas virsmas ir mikroplaisas: tā ir gan materiāla kvalitātes, gan arī ražošanas tehnoloģijas problēma.

Tā “Lesjöfors” atspere izskatās pēc 1000 stundu sāls uzsmidzināšanas testa izmēģinājumiem. Korozija ir nenozīmīga un virspusēja: spiedes testēšana neatklāja kritiskas izmaiņas metāla struktūrā.

Šādi zem mikroskopa izskatās cinka fosfāta slānis, kas uzklāts pirms krāsošanas. Šis slānis ne tikai pasargā atsperi no korozijas, bet arī nodrošina labu adhēziju krāsas slānim.

Tas ir tiešs ekonomijas uz kvalitātes rēķina rezultāts: neskaidras izcelsmes atspere salūzusi braucot, caurdurot riepas sānu malu. Riepa uzreiz izlaida gaisu. Labi, ka tas notika pilsētā, braucot ar mazu ātrumu, nevis uz ātrgaitas maģistrāles.

Ilgāku atsperu izmēģinājumu rezultāti mitrā sāls kamerā. Skalā parādīts korozijas iespiešanās dziļums milimetros. 1 – “Lesjöfors” rezultāts: korozija iespiedusies mazāk par 1 mm. Numuri 2 un 3 ir ne visai skaidras izcelsmes atsperu rezultāti. Skaitļi izskatās biedējoši, it īpaši Nr. 2: korozijas iespiešanās par 7 mm nozīmē, ka atspere ir gandrīz viscaur sarūsējusi.

Par uzņēmumu

“Lesjöfors” vēsture aizsākās 1675. gadā – tad tā bija tēraudlietuves rūpnīca, kas atradās dažu simtu metru attālumā no pašreizējās ražotnes. 1849. gadā uzņēmums sāka ražot stieples un metāla troses, savukārt pēc tam 1852. gadā izstrādāja un laida klajā pirmo atsperi.

Kopš 1930. gadu vidus “Lesjöfors” sāka strauji paplašināties, gan paplašinot savas ražošanas jaudas, gan arī iegādājoties citus uzņēmumus. Kopš 1989. gada “Lesjöfors” ietilpst “Beijer Alma AB” holdingā. Mūsdienās “Lesjöfors” ir viens no lielākajiem atsperu ražotājiem Eiropā pēcpārdošanas rezerves daļu tirgum.