Skārienekrāni automašīnās

Viedierīces ar skārienekrāniem jau ir kļuvušas par mūsu ieradumu. Ar viedtālruņiem un planšetēm šāda mijiedarbības metode ir absolūti normāla, bet automašīnās šādus ekrānus, kas kļūst arvien izplatītāki, diez vai var nosaukt par optimālu risinājumu no drošības viedokļa. Par šo jautājumu pētnieki sniedz konkrētus skaitļus un faktus.

Skārienekrānu pamatproblēma ir tā, ka autovadītājs ir spiests novērst uzmanību no ceļa. Automašīnās parādās arvien vairāk elektronisko funkciju un komforta papildiespēju. Skaidrs, ka šādu sistēmu pārvaldīšanu visērtāk ir nodrošināt ar skārienekrānu. Ja veic pārvaldīšanu ar klasiskām pogām, tad šo pogu būtu pārāk daudz. Skārienekrāns, savukārt, padara iestatījumus intuitīvi saprotamus un minimizē pogu skaitu. Kad ar sensoru displeju tiek iestatītas otršķirīgas funkcijas, ko var izdarīt automašīnas stāvēšanas laikā, jautājumu nav. Taču mūsdienās arvien biežāk pat tādu funkciju pārvaldīšana, kuras ir nepieciešamas kustības laikā, tiek pārcelta uz skārienekrāniem un sensoru pogām. Vai tas ir labi? Klimata kontroles, skaņas, sēdekļu apsildes pārvaldīšana – šīs un līdzīgas darbības vajadzētu veikt bez skatīšanās. To realizācija ar skārienekrāna palīdzību liedz autovadītājam šo iespēju. Taktilas saiknes trūkums liek autovadītājam ik reizi novērst no ceļa uzmanību, jo viņš nevar to izdarīt bez skatīšanās. Tas rada tiešu apdraudējumu ceļu satiksmei.

Pētījumu rezultāti

Vidējais autovadītāja reakcijas standarta laiks uz ārējiem kairinātājiem ir viena sekunde. Pēc dažādu pētījumu datiem, tai skaitā britu asociācijas IAM Road Smart datiem, cilvēka reakcija ar vieglu reibumu samazinās vismaz par 12%. Sarunas pa telefonu mazina koncentrāciju par 10–40% atkarībā no vadītāja un sarunas svarīguma. Īsziņas rakstīšana pie stūres palēnina reakciju par 30–60%, reizēm vispār atslēdzot cilvēku no vadīšanas procesa uz nepieļaujami ilgu laika periodu. Skārienekrānu izmantošana braukšanas laikā arī palēnina autovadītāja reakciju par 30–60%, kas ir ļoti daudz. Vienas sekundes laikā (standarta reakcijas laiks) ar ātrumu 50 km/h automašīna nobrauc aptuveni 14 metrus. 2–3 sekunžu laikā, kad autovadītāja acis ir vērstas uz ekrānu, automašīna nekontrolēti brauc 28–42 metrus, bet ar ātrumu 100 km/h tie ir jau 55–84 metri. Turklāt daži pētāmie autovadītāji novērsa uzmanību no ceļa uz 5–6 sekundēm. Proti, nekontrolēti pavadīts ceļa posms kļuva vēl garāks. Starp citu, kā ir ar modernajiem interfeisiem Apple CarPlay un Android Auto, kas ļauj sinhronizēt viedtālruni ar automašīnas multimediju sistēmu? Izrādās ‒ arī ne pārāk labi – autovadītāja reakcijas laiks dažos gadījumos var palielināties par 53–57%. Protams, sinhronizācijai ir savas priekšrocības. Taču ir arī trūkumi, kas ir īpaši acīmredzami, testējot to autovadītāju reakcijas, kas ir pieraduši aktīvi komunicēt sociālajos tīklos un “mesindžeros” ar tālruņa palīdzību. Ziņas, kas atnāk uz tālruni, parādās arī multimediju sistēmas displeja, novēršot vadītāja uzmanību. Vēl jo vairāk – daži autovadītāji laiku pa laikam novērš skatu uz automašīnas displeju, pat ja tas nav nepieciešams. Ekrāna klātbūtne pati pa sevi liek novērsties. Iespējams, dažādu funkciju pārvaldīšana ar skārienekrānu ir ērtāka? Kaut kādā ziņā − jā, bet citkārt – it nemaz. Piemēram, cilvēks iedarbina automašīnas motoru aukstā rītā un grib uzreiz ieslēgt apkuri, priekšējā loga apsildīšanu un sēdekļu sildītājus. Nav teikts, ka tas izdosies, – iespējams, nāksies pagaidīt, kamēr sistēma iedarbosies. Savukārt, ja iepriekš minēto funkciju pārvaldīšana ir izkaisīta dažādos iestatījumu punktos, tad varētu būt nepieciešama vismaz minūte, lai ieslēgtu to, ko pirms tam varēja ieslēgt acumirklī, nospiežot dažas taustāmas pogas.

Situācija un perspektīvas

Kas tālāk? Pagaidām viss liecina par to, ka skārienekrānu automašīnās paliks arvien vairāk. Tā nav vienkārši modes tendence, bet gan pašizmaksas jautājums. Šodien elektronikas komponenti maksā mazāk nekā tradicionālās mehāniskās detaļas. Autoražotājam ir izdevīgāk uzstādīt elektronisko ierīču paneli klasisko bultiņu vietā un skārienekrānu ar vienu spraudni milzīgā pogu daudzuma vietā, kas vēl ir jāpieslēdz. Protams, automašīnās parādās risinājumi, kas ir paredzēti tam, lai vienkāršotu dažādu funkciju pārvaldīšanu un kompensētu parasto pogu trūkumu. Viens no risinājumiem ir balss pārvaldīšana, taču pētījumi pierāda, ka šis risinājums nav pilnīgs. Pārvaldot ar balsi, kognitīvā slodze uz nervu sistēmu vienalga ir augstāka, un atsevišķās situācijās autovadītājs reaģē uz ceļa situācijas izmaiņām aptuveni par trešdaļu lēnāk. Interesanti izskatās arī pārvaldīšanas sistēma, kuras pamatā ir žesti, piemēram, BMW. Šodien daudzi ražotāji strādā šajā virzienā, tāpēc tuvākajā nākotnē šādas sistēmas varētu parādīties masveidā. Ko lai ar to visu dara? Atbilde viena – jāpielāgojas. Viss iepriekš minētais absolūti neliecina par to, ka skārienekrāna vai parasta displeja klātbūtne automašīnā ir absolūts ļaunums. Zināmā mērā elektronika patiešām ir paplašinājusi iespējas un paaugstinājusi komforta līmeni, bet navigācija viedtālruņa displejā vai multimediju sistēmā izteikti atvieglojusi pārvietošanos. Šī stāsta morāle, šķiet, ir tāda – jebkura tehnoloģija var dot gan labumu, gan pretēju rezultātu – viss ir atkarīgs no tā, kā to lieto. Mēdz teikt, ka problēmas risināšana sākas ar tās apzināšanos. Citiem vārdiem sakot, ja autovadītājs atceras, ka, neskatoties uz skārienekrānu un viedierīču daudzumu, galvenā uzmanība vienmēr ir jāpievērš ceļam, tad viss būs kārtībā.

Attēlos (pēc kārtas)

Viens no autovadītāju reakcijas ātruma pētījumiem, ko veica uz autosimulatora. Viedtālrunis šajā gadījumā darbojas kā automašīnas skārienekrāns, ar kura palīdzību var kontrolēt mūziku, klimatiskos apstākļus utt. Pētāmais autovadītājs laiku pa laikam saņem uzdevumus ‒ kaut ko ieslēgt / izslēgt / uzstādīt, un pat šajā attēlā ir redzams, ka to izdarīt, nenovēršoties no ceļa, neizdodas.

Pagaidām visoptimālākā pogu alternatīva ir vadīšanas sistēmas ar žestikulācijas palīdzību. Starp citu, uzmanības novēršanas ziņā no ceļa pārvaldīšana žestikulējot reizēm pat ir vēl labāka, jo arī poga ir jāsatausta.

Šis ir VW Golf 8 interjers. Ja neskaita pogas uz roktura un stūres, tad tradicionālā poga uz centrālā konsoles paneļa ir tikai viena – avārijas signāla ieslēgšana.

Viedtālruņu ērā tradicionālās pogas un slēdži ir salīdzināmi ar papīra grāmatām – klasika ar eksotikas pieskaņu. Bildē ir redzams nelielās sērijas apvidus auto Ineos Grenadier interjers, kas ir kaut kas līdzīgs klasiskā Land Rover Defender idealizētam mantiniekam. Masīvas pogas un slēdži (lai varētu nospiest arī ar cimdiem), regulatori uz centrālas konsoles izskatās diezgan brutāli un eksotiski. Griestos – ne mazāk brutāli tumbleri, kas atgādina lidmašīnu. Taču arī šādā klasiski stilizētā automašīnā neiztika bez displejiem.