Saprotams riepu marķējums
Saskaņā ar Eiropas prasībām uz riepām tagad jābūt etiķetēm ar vizuālu infografiku, kur shematiski norādīts degvielas izlietojuma ekonomiskums, riepas saķeres ar ceļu koeficients utt. Piemēram, A – pats labākais degvielas izlietojuma ekonomiskums, E – pats sliktākais. Formāli tas darīts, lai uzlabotu informētību – lai pircējiem būtu vieglāk saprast, ko viņi pērk. Tomēr, kā joko internetā, izpratne no tā nepalielinājās. “Labi” un “slikti” ir relatīvi jēdzieni, bet vai tos var kaut kā aprakstīt ciparos?
Riepas degvielas izlietojuma ekonomiskums tiek aprēķināts, pamatojoties uz to rites pretestības lielumu – jo tā zemāka, jo ekonomiskāka ir riepa. Pretestība ir neizbēgama, jo griežoties riepa deformējas kontakta plankumā ar ceļa segumu. Deformējoties materiāli sasilst, un enerģijas daļa izkliedējas kā siltums. Tāpat jebkuram ķermenim, kas pārvietojas atmosfērā, ir aerodinamiskā pretestība. Riepu gadījumā tā ir pavisam neliela, bet arī dod savu artavu.
Šis rādītājs ir atkarīgs no daudziem faktoriem – gan iekšējiem, gan arī ārējiem. Pie tā dēvētajiem iekšējiem faktoriem parasti pieder:
- konstrukcija un materiāli – tas tieši ietekmē deformācijas pakāpi kontakta plankumā un berzi ar ceļa segumu;
- ātruma indekss – jo tas ir lielāks, jo lielāka ir rites pretestība, tāpēc ka ātruma riepai ir jābūt stingrākai un stiprākai, lai izturētu lielas slodzes;
- sezonalitāte, piemēram, ziemas berzes riepām ir jānodrošina maksimāla saķere ar slapju un slidenu ceļu, un tās a priori būs mīkstākas par vasaras riepām, un tāpēc rites pretestība būs lielāka;
- uzsēdināšanas loka diametrs un profila augstums – jo lielāks ir riteņa kopējais diametrs, jo mazāka ir rites pretestība;
- protektora zīmējums – sīks un dziļš zīmējums palielina riepas aerodinamisko pretestību. Citiem vārdiem sakot, nolietotām riepām ir mazāka rites pretestība nekā jaunām riepām (protams, zaudējot citos svarīgos parametros);
- automašīnas svars un tās noslodzes pakāpe – teorētiski vienas un tās pašas riepas var uzstādīt kompaktam hečbekam, kurā parasti brauc 1–2 cilvēki, un komercfurgonam, ko ekspluatē ar pilnu slodzi. Ar tādu pašu ātrumu rites pretestība būs atšķirīga;
- spiediens riepā – jo tas mazāks, jo lielāka ir rites pretestība.
Pie ārējiem faktoriem pieder:
- ceļa seguma tips – betona un bruģakmeņu seguma pretestība ir lielāka nekā asfalta. Mīksta grunts nedaudz iespiežas zem automašīnas smaguma, uz šķembām bez bitumena piesūcinājuma riteņi izslīd, un tas viss palielina rites pretestību;
- ceļa seguma kvalitāte – tas pats asfalts mēdz būt dažāds: raupja struktūra, dangas, bedres, grambas – arī tas viss palielina rites pretestību;
- ceļa seguma temperatūra – no +10 °C līdz +40 °C pretestība parasti samazinās, bet pēc tam pieaug.
Rites pretestību apzīmē ar burtiem RR ‒ “Rolling Resistance” un aprēķina pēc vienkāršas formulas: RR=Q x f, kur Q ‒ automobiļa masa, f – berzes koeficients. Piemēram, ja RR=10, tad tas nozīmē, ka uz katru auto svara tonnu jāpieliek 10 kg liels spēks (aptuveni 100 H), lai pārvarētu rites pretestību. Klasifikācija nozīmē, ka rites pretestība atkarībā no klases būs šāda:
A ‒ ≤ 6,5
B ‒ 6,6–7,7
C ‒ 7,8–9
D ‒ 9,1–10,5
Е ‒ ≥ 10,6
Tagadējā E klase atbilda F klasei (10,6–12) vecajā marķējumā, kur bija vēl arī G klase ≥ 12,1.
Tiek uzskatīts, ka atšķirība starp klasēm degvielas patēriņā ir aptuveni 0,1 l/100 km. Teorētiski tas nozīmē, ka, ja pārējie apstākļi ir vienādi, piemēram, A klases riepas palīdzēs ietaupīt 10 litrus degvielas uz 10 000 km, salīdzinot ar B klases riepām. Attiecīgi starpība starp A un E riepām būs jau 50 l/10 000 km. Tie, protams, ir nosacīti skaitļi, jo, kā jau tika minēts, rites pretestību ietekmē pārāk daudz faktoru.
Nākamais atšifrējamais rādītājs droši vien ir saķeres indekss ar slapju ceļu. Katrai riepu klasei šis indekss būs šāds:
А ‒ ≥ 1,55
B ‒ 1,54–1,40
C ‒ 1,39–1,25
D ‒ 1,24–1,10
E ‒ ≤ 1,09
Testēšanas metodika aprakstīta normatīvos ЕС 1222/2009. Vienkāršības labad pieņemts formulēt šādi – vidēja izmēra vieglajam automobilim ar vidēju noslodzi bremzēšanas ceļa atšķirība uz slapja asfalta starp A un E klasi būs aptuveni 18 metri. Tāpat kā ekonomiskuma gadījumā, arī šeit ir svarīgi atzīmēt, ka sniegtie lielumi (koeficienti un bremzēšanas ceļš) daļēji ir nosacīti rādītāji, jo rezultātu ietekmē daudzi faktori, sākot no automobiļa masas un beidzot ar amortizatoru, ceļa seguma stāvokli utt.
Ar trokšņa līmeni ir vienkāršāk – tas norādīts ne tikai kā klase (A, B un С), bet arī ciparu veidā. Riepām ar zemu trokšņa līmeni rādītājs parasti mēdz būt no 67 līdz 70 dB. Pēc šīs pašas skalas par trokšņainām tiek uzskatītas riepas ar rādītāju virs 73 dB. Tiek uzskatīts, ka katri +3 dB uztveres ziņā palielina trokšņa līmeni apmēram divreiz. Šajā gadījumā runa ir par ārējo troksni. Kā riepu trokšņainums tiks uztverts automašīnas iekšpusē? Tas atkarīgs no salona skaņas izolācijas, tomēr aptuvenus skaitļus var nosaukt.
Pirms kāda laika viena neatkarīga organizācija izmēģināja vairākus premium klases zīmolu ziemas un vissezonas riepu modeļus. Automašīna – Eiropā ražots vidēja lieluma krosovers, ceļa segums – sauss asfalts. Ja ņem vidējo rezultātu, tad skaitļi sanāca aptuveni šādi: ar ātrumu 50–60 km/h trokšņa līmenis visām testētajām riepām nepārsniedza 60 dB. Ar ātrumu aptuveni 90 km/h šis rādītājs bija 63–64 dB līmenī, ar 120 km/h – aptuveni 68–69 dB. Tas ir daudz vai maz? Ja ekonomiskuma un saķeres uz slapja ceļa gadījumā ir vēlme pārcelt abstraktas, no pirmā acu uzmetiena, burtu klases konkrētos skaitļos, tad ar troksni situācija ir pretēja – ir vēlme pārkonvertēt skaitļus kaut kādos saprotamos definējumos. Piemēram, lapu čaboņa ir aptuveni 10 dB, čuksti – 20 dB, saruna – 60 dB, metro vilciens – 100 dB. Sāpju slieksnis ir 120 dB, bet 200 dB un lielāks troksnis ir dzīvībai bīstamāks.
Šāds atšifrējums, iespējams, ļaus izveidot pilnīgāku ainu par iegādājamo riepu parametru, tomēr vēlreiz jāatkārto, ka sniegtie skaitļi ir tikai aptuveni, iegūti konkrētos izmēģinājumu apstākļos pēc noteiktām metodikām. Diez vai tos vajadzētu uzskatīt par neapstrīdamu faktu, taču pieņemt par zināmu sākumpunktu gan ir pilnīgi iespējams.
Mēs visi protam lasīt riepu marķējumu. Zinām kā reizrēķina tabulu, kas, piemēram, ir 205/55R16, ko nozīmē M+S un citi uzraksti un zīmes. Taču prakse liecina, ka ne visi autoīpašnieki, veicot pirkumu, pievērš uzmanību tādām lietām kā slodzes indekss un ātruma indekss. Bieži vien mēdz būt tā, ka šie parametri ietekmē cenu. Izplatīta situācija – cilvēks izvēlas riepas un redz, ka divi vienādi modeļi nezin kāpēc maksā mazliet atšķirīgi. Kāpēc maksāt vairāk? Ja automašīna tiek lietota galvenokārt mērenā pilsētas režīmā un nekad nebrauc ar lielu slodzi, tad droši vien nav jēgas. Taču, ja auto regulāri noslogo tā, ka tas pat iesēžas, tad slodzes indekss izvēloties ir svarīgs rādītājs, kuru neievērojot, riepas ātrāk nolietosies (labākajā gadījumā).
Tieši tāpat ir tad, ja ar automašīnu plānots regulāri braukt uz citām valstīm, kur ir ātrgaitas maģistrāles (vai bezlimita kā Vācijā). Ja ir vēlme braukt ātri, tad noteikti ir vērts pievērst uzmanību ātruma indeksam. Vispirms jau tas attiecas uz vasaras riepām, jo ziemas riepām ātruma indekss ir mazāks, un ziema arī nav labākais laiks lielam ātrumam. Protams, ka ātruma indekss Н (210 km/h), V (240 km/h) vai W (270 km/h) nenozīmē, ka riepas ļauj brīnumainā veidā veikt asus pagriezienus pārmērīgā ātrumā – fizikas likumi nav atcelti. Tas nozīmē ko citu – ar tādu ātrumu riepas iztur termisko un mehānisko slodzi. Turklāt ātrai braukšanai labāk, ja ir ātruma indeksa rezerve.
Kā jau tika teikts, riepām ar augstāku ātruma indeksu piemīt lielāka rites pretestība un tātad sliktāks ekonomiskums. Taču tie, kas pieraduši braukt pa autobāņiem režīmos, kad tahometra rādītājs tuvojas sarkanajai zonai, zina un ir gatavi tam, ka degvielas patēriņš, šādi braucot, dažkārt sanāk pusotru līdz divas reizes lielāks nekā pilsētā. Lielāka rites pretestība pie šādiem skaitļiem vairs nav tik nozīmīga, un riepu cietība šajā gadījumā ir daudz svarīgāka. Citiem vārdiem sakot, vienmēr nākas izvēlēties kaut ko vienu – vai nu ekonomiju, vai ātrumu.
Netālu no izmēra parasti atrodas slodzes un ātruma indekss – divciparu skaitlis un burts. Pilna slodzes indeksu tabula sākas no nulles (kas atbilst maksimālai 45 kg slodzei uz riteni), bet beidzas ar vērtību 279 (13 600 kg uz riteni). Šeit sniegts diapazons no 62 (265 kg) līdz 130 (1900 kg/ritenis), jo tajā noteikti iekļaujas visas iespējamās slodzes, kas var rasties vieglo automašīnu riepām, krosoveriem un smagajiem apvidus auto. Virknei riepu ir atļauts pārsniegt slodzi par 10%, salīdzinot ar nominālo, bet tad pēc indeksa ir jāseko burtiem XL, kas var aizstāt uzrakstu EXTRALOAD vai REINFORCED. Ražotāji, kas fokusējas uz Amerikas tirgu, uz sānu malas var novietot papildu uzrakstu MAX LOAD ar diviem cipariem – maksimālās pieļaujamās slodzes uz riteni vērtībām kilogramos un mārciņās. Blakus var būt informācija par maksimāli pieļaujamo vai ieteicamo spiedienu (MAX PRESSURE) Amerikas sistēmā (PSI ‒ mārciņas uz kvadrātcollu) vai mums ierastākās vienībās – kilopaskālos (kPa).
