Sajūgs - tipiskie un netipiskie bojājumi

Lielākajai daļai vieglo automašīnu ar mehānisko pārnesumkārbu tiek izmantots sausais viena diska sajūgs. Visbiežāk automašīnu īpašnieki saskaras ar tādiem traucējumiem kā sajūga nepilnīga izslēgšana/ieslēgšana vai vibrācija un dīvainas skaņas, ieslēdzot/izslēdzot sajūgu. Defekta cēlonis ne vienmēr uzreiz ir saprotams pēc simptomiem, tomēr pat šādos gadījumos viss ir viegli izskaidrojams.

Nepilnīgu sajūga izslēgšanu vadītājs jūt uzreiz. Nospiežot pedāli, spararata virsma, dzenamais disks un dzenošais disks (grozs) pilnībā neatvienojas, tāpēc pārnesuma ieslēgšanu pavada sinhronizatoru bīdbloka čirkstoņa un čīkstēšana. Šādu defektu var izraisīt, piemēram, saeļļošanās, dzenamā diska uzliku nodilums vai bojājumi, diafragmālās atsperes lūzums vai atslābšana, spararata darba virsmas nodilums, hidropiedziņas defekts vai aizsērēšana, troses vai sajūga izslēgšanas dakšas iesprūšana utt. Pretēji traucējumi – sajūga izslīde, proti, nepilnīga ieslēgšana. Turklāt darba virsmas cieši nepieguļ un izslīd, tādēļ var rasties degošām frikcijas uzlikām raksturīgā smaka. Iemesli atkal var būt dažādi, bet bieži vien tas ir banāls nodilums, reizēm – dabisks, reizēm – nepareizas ekspluatācijas izraisīts, piemēram, ilgstoši buksējot dubļos vai sniegā. Smagos gadījumos uzspiešana uz gāzes pedāļa tikai izraisa dzinēja apgriezienu palielināšanos, bet ātrums gandrīz netiek uzņemts. Problēmas ar sajūgu var rasties arī tad, ja ir bojāts izspiedējgultnis, kas sāk grauzt groza piespiedējlapiņas. Ja tukšgaitā pārnesumu pārslēgšanas kārbas (PPK) zonā ir dzirdams svešāds troksnis, bet, izspiežot sajūga pedāli, troksnis pazūd, ļoti iespējams, ka vaina ir izspiedējgultnī. Ja to laikus nenomaina, tas var sabojāt sajūga grozu. Vibrācijas, piemēram, sākot braukt no vietas, var rasties dzenamā diska vaļīgu dempferatsperu vai frikcijas uzliku samešanās (noslāņošanās) dēļ. Bieži vien to izraisa rupja apiešanās ar transmisiju – strauja uzsākšana vai triecieni, kurus rada papildu slodze: smagas piekabes vilkšana vai ilgstoša nospriegota braukšana pa bezceļu. Vairumā gadījumu jau pēc simptomiem var saprast bojājuma iemeslu, taču ne vienmēr sākotnējie secinājumi izrādās pareizi. Lūk, viens no šādiem piemēriem. Kāds cilvēks bija nopircis lietotu automašīnu. Pēc kāda laika sajūgs sāka buksēt, bet pēc tam automašīna gandrīz vairs nekustējās no vietas. Nodilis dzenamais disks? Kad servisā noņēma PPK, ieraudzīja, ka dzenamais disks ir normālā stāvoklī. Spriežot pēc ārējā izskata, tas bija mainīts neilgi pirms automobiļa pārdošanas. Taču groza un spararata darba virsmas izrādījās tik nodilušas, ka disks piespiedās nevis pie visas virsmas, bet saskārās burtiski pāris vietās. Dabiski, ka šāda piespiešana nevar nodrošināt normālu griezes momenta nodošanu. Turklāt grozam bija acīmredzamas pārkaršanas pēdas pagātnē, par ko liecināja zilganā virsma, bet sajūga karterī tika atrastas vecā diska frikcijas uzliku paliekas raksturīga melna pulvera veidā. Secinājums ir vienkāršs – sajūgu, kas jau tā bija noguris, nodedzināja, bet mezgla pilnvērtīgas nomaiņas vietā aprobežojās ar lēta dzenošā diska uzstādīšanu. Tas nosacīti atjaunoja darbspēju, kas ļāva automašīnu pārdot, lieki neieguldot. Cits gadījums: autoīpašnieks sāka ievērot zem automašīnas eļļas pilienus. Stipri nepilēja, un cilvēks uz servisu nesteidzās. Pēc tam arvien vairāk un vairāk sāka buksēt sajūgs. Kad noņēma PPK, uz spararata, groza virsmām un disku uzlikām izstrādes pēdas nebija redzamas. Toties pārpārēm bija motoreļļa, kas iekļuvusi sajūgā kloķvārpstas aizmugurējā blīvslēga nehermētiskuma dēļ. Tā remonta atlikšana padarīja to dārgāku – nācās mainīt ne tikai blīvslēgu, bet arī dzenamo disku. Troksnis sajūgu ieslēdzot/izslēdzot liecina par problēmām ar izspiedējgultni? Ne vienmēr. Reiz braucot no PPK puses parādījās dīvainas skaņas. Tās radās, mēģinot atlaist sajūgu pat ar izslēgtu pārnesumu. Troksnis pastiprinājās, bet vadītājs pēc tam vispār nevarēja ieslēgt pārnesumu. Kad automobilis nonāca servisā, tika konstatēts rets defekts – dzenamā diska centrālā daļa (ar rievām) pagriezās attiecībā pret pārējo disku. Proti, primārā vārpsta varēja stāvēt uz vietas, kamēr groza un spararata piespiestās dzenamā diska uzlikas rotēja. Saprotams, ka šajā gadījumā nevarēja būt runas par pārnesumu pārslēgšanu. Kādēļ tā noticis? Izrādās, autoīpašnieks neilgi pirms tam bija vilcis lielu un smagu automobili, turklāt process bija saistīts ar rāvieniem un startēšanu kāpumos. Citiem vārdiem sakot, katram defektam ir iemesls, un nereti tas ir banāls lietošanas ieteikumu pārkāpums.

Montāžas kļūdas

Reizēm problēmas ar sajūgu ir ne visai korektas montāžas rezultāts. Jo īpaši pirms uzstādīšanas vienmēr ieteicams pārbaudīt dzenamā diska galisko mešanu. Pieļaujamais lielums – 0,5 mm, to pārsniedzot pat par 0,1 mm, var notikt tā, ka sajūgs pilnībā neatvienosies. Protams, uzticams ražotājs detaļu kvalitāti rūpnīcā stingri pārbauda, tomēr mešanās var rasties no bojājuma transportēšanas laikā, piemēram, ja disks ticis nomests. Dzenamā diska mešanos var pārbaudīt, izmantojot palīgierīci ar mikrometru. Izlabot defektu arī nav grūti, ja izmanto pareizu speciālo instrumentu. Ir zināmi daudzi citi piemēri. Tā kādam automobilim sajūgs nepilnīgi izslēdzās tāpēc, ka montējot bija aizmirsuši uz rievām uzklāt smērvielu. Diemžēl nekorektas montāžas sekas reizēm izmaksā dārgi – kādai citai automašīnai gada laikā tika nomainīti divi sajūga komplekti. Nekvalitatīvas detaļas? Nebūt ne. Iemesls izrādījās izspiedējgultņa dakšas nodilušās bukses, kuras nezin kāpēc pirms montāžas neviens pienācīgi neapskatīja.

Dažādu problēmu apraksti:

Sajūgs buksē tā, ka automašīna gandrīz nevar izkustēties no vietas, bet uz dzenamā diska nodiluma pēdu nav. Iemesls – stiprs sajūga groza un spararata darba virsmas nodilums.

Smaga transportlīdzekļa vilkšanas sekas – dzenamā diska centrālā daļa ir burtiski atrāvusies un sākusi griezties.

Šajā gadījumā ir ne tikai nodilums, bet it kā dzenamā diska frikcijas uzliku noslāņošanās. Iemesls – eļļas iekļūšana no tekoša blīvslēga.