Lukturu problēmas
Dažiem autoīpašniekiem rodas jautājumi: kāpēc agrāk lukturos spuldzes kalpoja 2–3 gadus, bet tagad izdeg burtiski pēc 6 mēnešiem? Kāpēc lukturi laika gaitā sāk spīdēt blāvāk, un vai to var kaut kā labot? Kāpēc dažkārt ļoti ātri izdeg halogēnspuldžu vietā uzstādītās gaismas diodes, kam jākalpo ilgi? Atbildes uz šiem jautājumiem ir vienkāršākas, nekā šķiet.
Spuldžu resurss
Pats acīmredzamākais halogēnspuldžu ātrās sabojāšanās iemesls ir pārāk liels spriegums. Tiek uzskatīts, ka spuldzēm optimāls ir aptuveni 13–13,5 voltu spriegums, jo gaismas atdeve šajā gadījumā ir gandrīz maksimāla, bet kalpošanas laiks ir diezgan pieņemams. Spriegumu palielinot līdz 14 voltiem, spuldzes spilgtums palielināsies par apmēram 20%, taču kalpošanas laiks gan samazināsies gandrīz divkārt. Ja ir bojāts regulatora relejs un izdod 15–16 voltus, tad spuldzes, protams, izdegs vēl ātrāk.
Spriegums ir normāls, bet spuldze tāpat ilgi nekalpo? Tādā gadījumā var būt noderīgi notīrīt lukturu kontaktus un spailes. Šķiet, ka oksīdi palielina pretestību un tātad samazina spriegumu? Vai tas nozīmē, kā spuldžu kalpošanas laikam vajadzētu būt lielākam? Praksē tas tā nav. Pirmkārt, pretestības palielināšanās izraisa kontaktu un instalācijas papildu sasilšanu, kas nenāk par labu visai elektrosistēmai. Otrkārt, slikts kontakts bieži mēdz būt nestabils, proti, spuldzes pastāvīgi strādā pārejas režīmos, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmē ilgizturību.
Ja ar kontaktiem arī viss ir kārtībā, vai tad nav zudis lukturu hermētiskums? Piemēram, ja iekšā iekļūst putekļi, tad tie, protams, nosēžas uz spuldzes kolbas. Tā rezultātā lampa stiprāk uzsilst un kalpo mazāk. Putekļu iekļūšanu var izraisīt gluži vienkārši neblīvi noslēgti lukturi vāciņi pēc spuldžu maiņas vai arī tas, ka šiem vāciņiem ir ar vecumu saistīti defekti un tie vairs normāli neaizveras. Papildus putekļiem lukturī nonāks mitrums, kas arī ir slikti. Vēl viens uzmanības vērts moments ir lukturu stiprinājumi. Ja lukturi ir slikti piestiprināti un kratās, tad spuldzes izdegs ātrāk. Vispār jo augstāks vibrāciju līmenis, jo mazāks ir lampas resurss.
Blāva gaisma
Mūsdienās daudzām automašīnām lukturu vāki ir izgatavoti no polikarbonāta, proti, plastmasas, kas laika gaitā saduļķojas, saskrāpējas utt. Lukturu pulēšana dažreiz palīdz, bet dažreiz nē, un tad ir tikai viens risinājums – mainīt stiklus vai visus lukturus. Tomēr gadās, ka lukturu stikli nav duļķaini, spriegums automašīnas tīklā ir normāls, kontakti un citas iepriekšminētās lietas it kā ir kārtībā, taču gaisma vienalga ir blāva un vāja. Bieži vien problēmu izraisa vadu oksidācija – šī parādība parasti ir raksturīga gados vecām automašīnām. Diezgan izplatīta situācija: ģenerators izdod 14 voltus, taču lukturus sasniedz mazāk par 12 voltiem. Pat pāris volti ir aptuveni 15%, un šāds sprieguma zudums ir pilnīgi pietiekams, lai lampas spīdētu manāmi sliktāk.
Problēma ir ļoti vienkārši konstatējama: ar voltmetru tiek izmērīts spriegums ģeneratorā vai akumulatorā un lukturu spailēs. Kā labot situāciju? Mainīt vadus uz lukturiem? Tas būtu ideāls risinājums, bet grūtības sagādā tas, ka vadi, kas iet uz priekšējiem lukturiem, ir savīti saišķī ar citiem vadiem. Veco instalāciju saprast nav viegli: ir jāizvelk saišķi, jāmeklē vajadzīgie vadi, jāmaina, jāieliek atpakaļ utt. To pasliktina tas, ka vecā instalācija darba gaitā var radīt vēl dažus pārsteigumus vai arī šie pārsteigumi parādīsies vēlāk. Citiem vārdiem sakot, laikam gan reti kurš elektriķis vēlēsies uzņemties šādu darbu, un, ja arī gribēs, tad darba izmaksas diez vai šķitīs lietderīgas jau sen ne vairs jauna automobiļa īpašniekam.
Tomēr izeja ir. Daži autoelektriķi piedāvā ievilkt jaunu un atsevišķu instalāciju tieši uz lukturiem. Pievienojot tiek izmantots papildu relejs, bet standarta strāvas padeves shēma uz lampām tiks izmantota tikai šī releja vadīšanai. Ir skaidrs, ka autoražotājs šādu iejaukšanos neapstiprinātu. Tomēr, ja viss ir izdarīts pareizi – vadi ar pietiekamu šķērsgriezumu ievilkti droši un pievienoti, izmantojot spraudņus vai lodēšanu, un nevis savijumus, tad tas nav sliktākais variants. Katrā ziņā, no drošības viedokļa, slikta redzamība vājas lukturu gaismas dēļ ir daudz sliktāka situācija.
Spilgta gaisma
Autoīpašnieka vēlme iegūt spilgtāku lukturu gaismu ir visai saprotama, tomēr ne vienmēr tas tiek pareizi realizēts. Izplatīta kļūda – palielinātas jaudas spuldžu uzstādīšana lukturos – 90–100 vatu pienākošos 55 vatu vietā. Uz kādu laiku gaisma patiešām kļūst manāmi spilgtāka, bet daudzi lukturi tādā veidā tika sabojāti. No pārkaršanas kļūst nespodrs luktura polikarbonāta vāks, sabojājas atstarotājs, sakarst vadi un kontakti, kas, starp citu, ir bīstami, jo tad pieaug īssavienojuma un aizdegšanās risks.
Pareizs spilgtuma palielināšanas veids var būt speciālu sertificētu pastiprināta spilgtuma spuldžu uzstādīšana, kādas ir daudzu zināmu ražotāju sortimentā. Tādas spuldzes parasti tiek apzīmētas ar “+ххх%”, lielums var būt dažāds. Šeit svarīgākā ir tieši spilgtuma un nevis jaudas palielināšana. Pieņemsim, ka rūpnīcā uzstādīta parastā 55 vatu H7 spuldze, tad ECE apstiprinātā pastiprināta spilgtuma spuldze no auto tīkla patērēs tos pašu 55 vatus.
Starp citu, “pastiprināts spilgtums” nav pats korektākais termins: spuldze neizdod vairāk par atļautajiem 1500 lūmeniem. Viltība slēpjas zonālā apgaismojuma palielināšanā. Gaisma patiešām kļūst manāmi labāka, taču par visu ir jāmaksā. Tā dēvētajām pastiprināta spilgtuma spuldzēm parasti ir tievāks kvēldiegs, tas stiprāk sakarst, attiecīgi tam būs īsāks darbmūžs nekā parastajai spuldzei ar resnāku un ne tik karstu diegu.
Gaismas diodes
Tirgū pašlaik piedāvā daudzas gaismas diožu spuldzes: lukturiem, dienas gaitas gaismām, salona apgaismojumam utt. Daži autoīpašnieki ir ļoti apmierināti ar gaismas diodēm, jo tās spīd spilgti, ļoti ilgi kalpo, taču citi autoīpašnieki gluži pretēji sūdzas par sliktu gaismu, īsu darbmūžu un pārkaršanu. Šeit ir vairākas nianses, un daudz kas ir atkarīgs no izstrādājumu kvalitātes.
Ja runa ir par lukturiem, tad efektīvas būs tikai tās spuldzes, kurās gaismas diodes izvietotas tāpat kā diegs – halogēnspuldzē. Pietiek ar pavisam nelielu novirzi, un tad lukturi spīdēs, taču neapgaismos. Otrs svarīgs moments, kas attiecas uz visām gaismas diožu spuldzēm, ir dzesēšana. Spuldzes līdz 25 vatiem var iztikt ar pasīvu radiatoru, jaudīgākos modeļos sastopama arī aktīvā dzesēšana. Ja radiators ir uzkonstruēts nepareizi vai ir tikai formāls elements, tad spuldze diezin vai ilgi izturēs.
Trešā viltīgā nianse ir aprēķinātais spriegums. Daži autoīpašnieki, uzstādot, piemēram, gaismas diožu spuldzi salona apgaismojumam, reizēm ir nepatīkami pārsteigti. Spuldze ļoti ātri izdeg, turklāt bieži uzsilst tā, ka pārkarst plafons. Kāds ir iemesls? Izplatīta parādība nezināmas izcelsmes spuldžu vidū ir strāvu ierobežojošs rezistors ar tādu pretestību, lai spuldze degtu ļoti spilgti pat ar 10–11 voltu spriegumu. Ar 12 voltiem tamlīdzīgas spuldzes strādā ar pārslodzi, bet ar 14,2 voltiem diožu kristālu temperatūra pieaug lavīnveidīgi, spuldze dažreiz sakarst līdz 70–80 ºС, un šāds izstrādājums, protams, a priori nevar kalpot ilgi.
Kāpēc izmantot tādus rezistorus? Precīzi atbildēt uz šo jautājumu droši vien var tikai paši tamlīdzīgu spuldžu ražotāji, bet visai pamatots ir pieņēmums, ka šādu konstrukciju nosaka stihiskā tirgus prasības. Visticamāk, aprēķins veikts, ņemot vērā to, ka vidēji statistiskajam pircējam nav aprīkojuma un iemaņu, lai pārbaudītu rezistorus, bet viņš izvēlas ar acīm. Demonstrējot spuldze ar vāju rezistoru degs ļoti spilgti pat no vāja strāvas avota, bet tādu izstrādājumu izmantošana apgaismojumam gan var būt gluži vienkārši bīstama.
Apkopojot var teikt, ka lielākā daļa ar gaismu saistīto problēmu, kas raksturīgas vecākām automašīnām, ir pilnībā novēršamas, un tirgus piedāvā dažādus variantus. Neapšaubāmi, ka maksimāli pareizu risinājumu izmantošana izmaksās nedaudz vairāk, taču laba gaisma ir ne tikai komforts acīm, bet arī drošība, uz kuru taupīt diezin vai ir lietderīgi.
