KĀDUS RIEPU BOJĀJUMUS VAR REMONTĒT UN KĀDUS NEVAR

Dažreiz riepu ar pirmajā acumirklī šķietami nopietniem bojājumiem var salabot un otrādi – neliela iegriezuma dēļ riepa tiek nodota pārstrādei otrreizējās izejvielās. Tas viss ir atkarīgs no bojājuma vietas un rakstura.

Caurdūrumi

Visbiežāk autoīpašnieki saskaras ar caurdūrumiem (skatīt attēlu Nr.1) riepas protektora zonā. Agrāk, kad riepās izmantoja kameras, tās izlaida gaisu gandrīz uzreiz. Mūsdienu bezkameru riepas šajā ziņā ir drošākas – riepu sadūrušais priekšmets, piemēram, nagla, bieži vien pats aizsprosto dūruma vietu, neļaujot gaisam izplūst, tāpēc defekts dažreiz tiek atklāts tikai pēc kāda laika. Riepa var vai nu lēnām zaudēt spiedienu, vai vispār neizlaist gaisu. Parasti caurdūrumi tiek remontēti, izmantojot speciālas grīstes (īslaicīgai vai pastāvīgai lietošanai) vai plāksterus riepas iekšpusē. Var salabot pat masīvu tapu radītus bojājumus. Galvenais, lai nebūtu izrauts riepas gabals ar kordu. Stipras caursites gadījumā caurumu piepilda ar jēlgumiju, vulkanizē un iekšpusē ievieto korda ielāpu. Papildus plāksteriem var izmantot arī tā saucamās sēnes ar kordu. Ar līmi sasmērēta sēnīte tiek ievietot caurdūrumā no riepas iekšpuses, pēc tam “kājiņas” liekā daļa tiek nogriezta no ārpuses. Tomēr šādu remontu labāk uzskatīt par pagaidu pasākumu, un drošības apsvērumu dēļ pēc tāda bojājuma riepu labāk nomainīt.

Sānu iegriezumi

Sānu iegriezumi (attēls Nr.2) tiek uzskatīti par nopietniem bojājumiem. Ja, piemēram, iegriezums atrodas riepas plecu zonā, to bieži nav iespējams kvalitatīvi salabot. Protams, tiek veikts remonts, taču šāda riepa pēc iespējas ātrāk ir jānomaina. Grūti remontējami (vai vispār neremontējami) ir sānu iegriezumi zema profila riepās, kuru protektora augstums ir mazāks par 50% no platuma. Starp citu, bojājums, kas pirmajā acumirklī šķiet kā iegriezums, tāds var arī nebūt. Runa ir par izrāvumu, kad ritenis ar sānu ir aizķēries aiz kaut kā asa, riepai izveidojies ieplēsums, bet kords nav bojāts. Tūlītējas briesmas izrāvums nerada. Ja ir saglabājies izrautais gumijas gabals, tas tiek pielīmēts atpakaļ, ja nav – tiek izmantots jēlkaučuks un vulkanizators. Kordu nedrīkst atstāt kailu, jo mitruma ietekmē tas sāks sairt.

Uzpūtumi

Par fatālu defektu, neskatoties uz to, ka gumija nav atklāti bojāta, tiek uzskatīta tā sauktā trūce jeb uzpūšanās (attēls Nr.3). Sānam atsitoties, pārtrūkst karkasa pavedieni. Pat ja uzpūtums ir pavisam neliels, laika gaitā tas palielinās un var izraisīt riteņa pārsprāgšanu, ātri braucot. Dažas trūces ir remontējamas, izmantojot kordu plāksterus, bet tas ir pagaidu pasākums. Riepa ar trūci viennozīmīgi ir jānomaina. Starp citu, zema profila riepās trūces lielākoties nav remontējamas – gan uz protektora, gan sānos. Ja radušies apstākļi, ka riepa ar trūci tomēr ir jāremontē, lai aizbrauktu līdz galapunktam, viens no variantiem ir ievietot papildu kameru un šādu riteni uzlikt atpakaļ, lai izvairītos no vadāmības zaudēšanas.

Bortgredzens

Mēdz būt arī tādi riepu bojājumi, par kuriem automašīnas īpašnieks bieži vien pat nenojauš, – runa ir par bortgredzena bojājumiem (attēls Nr.4). Smags bojājums – kad izrauts gumijas gabals – ir redzams uzreiz, bet neliels var palikt nepamanīts, un šajā vietā riepa pamazām sāks izlaist gaisu. Bortgredzens var sākt izspiesties no loka, kas var izraisīt riteņa izjukšanu, braucot lielā ātrumā vai zem slodzes. Bortgredzena bojāšanās cēlonis var būt neprofesionāla montāža. Riepu var saremontēt, ja nav bojāts stieples gredzens vai pamatne. Šādam remontam nav paredzētas īpašas tehnoloģijas. Dažreiz tiek izmantota tā dēvētā aukstā vai ķīmiskā vulkanizācija, izmantojot, piemēram, divkomponentu hermētiķi. Ar sastāvu pārklāj vietas, kur uz bortgredzena nav gumijas. Galvenais nosacījums – trīs diennaktis nogaidīt pirms riepas montāžas uz diska. Protams, šajā gadījumā nevar garantēt ilgstošu ekspluatāciju, tāpēc riepu arī ieteicams nomainīt.

Kopsavilkums

Runājot par remontu, īpaši nopietnu bojājumu gadījumā ieteicams atcerēties vienu svarīgu lietu. Lielākajai daļai zema profila riepu ir augsti ātruma indeksi, un pat pēc profesionāla remonta tās nevar uzskatīt par lietošanai drošām sākotnējos ātruma režīmos. Jāpiemin arī RunFlat riepas. Protams, tās remontē – sākot ar komplektā iekļautā ar īpašu hermētiķi pildītā balona izmantošanu līdz nopietnāku procedūru veikšanai, tomēr saskaņā ar vairuma ražotāju instrukcijām šādas riepas nav remontējamas. Ņemot vērā iepriekš minēto, sanāk, ka relatīvi bez sekām var remontēt tikai caurdūrumus protektora skrejceliņa zonā vai izrāvumus, bet pārējos gadījumos riepu labāk ir nomainīt? Ikvienam ir savs viedoklis par to, tomēr riepas ir tās, no kurām tiešā veidā ir atkarīga drošība, bet taupīt uz drošības rēķina nav tas labākais risinājums.